Čemurziežu melnā puve

Ierosina – sēnes (Alternaria radicina)
Bojā –burkānus, selerijas, pētersīļus, dilles u.c. čemurziežu dzimtas augus.
Pazīmes novērojamas sēklu dīgšanas laikā, glabāšanas laikā, kā arī uz sēkliniekiem.
Zudumi- pirmajā gadā uz lauka tā ir mazāk kaitīga. Vispostošākā tā ir glabāšanas laikā, jo rada lielus sakņu zaudējumus. Ja inficēti mātesaugi, tad ievērojami samazinās sēklu raža un to kvalitāte. Sēklas var vispār neveidoties.
Simptomi – pirmie simptomi visbiežāk parādās vasaras beigās uz stublāja pamatnes tumšu, pūstošu plankumu veidā. Atsevišķos gadījumos bojātas arī lapas, uz tām gar malām veidojas tumši brūni plankumi, bojātās lapas dzeltē un atmirst. Stublāja pamatdaļā bieži veidojas tumši plankumi, kas pārklāti ar raksturīgu tumšzaļu sodrējumu. Uz saknēm augšdaļā vai sānos veidojas melni, samērā lieli, pūstoši audu laukumi, no bojātās augšdaļas puve bieži vien iekļūst serdē, kur izraisa audu sairšanu, kā rezultātā saknei veidojas tukšs vidus. Izstādot inficētus sēklinieku saknes, augi vīst un ar laiku nokalst.
Saglabājas – inficēto sakņu atliekās, mātesaugu saknēs un sēklās. Var saglabāties augsnē vairākus gadus.
Izplatās– ar vēju, lietus pilienu un kukaiņu palīdzību.
Veicina – paaugstināta temperatūra un liels mitrums. Glabājot, kur glabātuvēs slikta ventilācija.
Ierobežošana –
- Jāizmanto neinficētas un kodinātas sēklas;
- Jāievēro pareiza augu seka;
- Jānodrošina optimāla agrotehnika;
- Jāieziemo neinficēti augi un jānodrošina optimāli glabāšanas apstākļi;
- Sēklinieki pirms izstādīšanas stingri jābrāķē.