Pupu koncentriskā plankumainība

Bojā – lauka pupas.
Pazīmes novērojamas - saukta arī par pupu askohitozi (syn. Ascochyta fabae). Tā ir ļoti izplatīta slimība. Uz inficēto augu lapām, stublājiem, pākstīm un sēklām veidojas ieapaļi vai gareni, netīri dzelteni vai brūngani, koncentriski, joslaini plankumi ar gaišāku centrālo daļu un tumšsarkanu apmali. Plankumu gaišajā viducī attīstās tumšbrūnas piknīdas – augļķermeņi, kur veidojas sēnes sporas. Stipri bojātās lapas sakalst un nobirst. Inficētās pupu sēklas ir klātas ar brūniem plakumiem, tās ir sīkas un to dīgtspēja ir ļoti zema.
Saimnieciskā nozīme - stipras vai/un agras infekcijas gadījumā samazinās raža un sēklu kvalitāte.
Saglabājas - infekcija saglabājas augu atliekās un sēklas materiālā. Sēklās (ne tikai sēklu virspusē) sēņotne var saglabāt dzīvotspēju vairākus gadus. No šādām sēklām attīstās augi, kas ātri un stipri saslimst, un izplata infekciju tālāk.
Veicina – slimības attīstību veicina paaugstināts mitrums. Inficēts sēklas materiāls.
Ierobežošana –
- Augu maiņas ievērošana.
- Pēc pupu novākšanas veicināt augu atlieku sadalīšanās procesus augsnē.
- Ievērot piemērotu agrotehniku un lietot sabalansētu mēslojumu.
- Ja nepieciešams, reģistrēta fungicīda lietošana.