Augļu koku vēzis

Slimības izraisītāja sēne ir brūču parazīts un caur veselu mizu neieviešas. Infekcija var sākties caur brūcēm pēc zaru izzāģēšanas vai izgriešanas, veidojot vainagus, kā arī zaķu un peļu grauzumos. Tāpēc šādas brūces pēc iespējas ātrāk jāaizziež. Ir novēroti vēža bojājumi arī vietās, kur stādot liktais miets cieši piespiežas pie stumbra, kā arī zem platām saitēm, ja tās nav laikus nomainītas. Brūces mizā var radīt arī tā sauktie saules apdegumi, kas rodas ziemas beigās, krasu diennakts temperatūru svārstību dēļ, ja stumbri (sevišķi jaunākajiem kociņiem) un skeletzaru pamati nav no tā pasargāti, aptinot vai nobalsinot jau rudenī vai pirmajās atkušņa dienās. Bez tam infekcija var notikt arī caur pavisam sīkiem, ar aci pat grūti saskatāmiem mizas bojājumiem, kas radušies sala, kaitēkļu vai citu iemeslu dēļ. Ir redzēti vēža bojājumi potējumu vietās, ja potējums nav rūpīgi apziests. Pat rudenī pēc lapu nobiršanas un augļu novākšanas palikušajās brūcītēs var ieviesties šī slimība. Par to liecina tas, ka bieži vien sīkajiem zariem koku vainagā vēža bojājums sāk veidoties ap pumpura vietu. Vēlāk, kad miza atmirst visapkārt zaram, tas nokalst. Atmirušajām zaru galotnēm izaug vairāki jauni sāndzinumi, veidojot šim lapu koku vēža postījumam raksturīgu zarojumu vainaga augšdaļā. Nekoptos dārzos vēža ieņēmīgām šķirnēm (piemēram, ‘Mālābelei’, ‘Lobo’, ‘Rudens Svītrainais’, ‘Kortland’, ‘Trebū Sēklaudzis’) tā ir bieža parādība. Stipras infekcijas slodzes gadījumos sāk slimot arī citkārt izturīgas šķirnes. Parasti vēža brūces meklē un pazīst tikai uz koku stumbriem un resnākajiem zariem, bet infekcijas avoti var saglabāties arī zaru galotnēs, ja tos nepamana (īpaši liela auguma kokiem uz sēklaudžu potcelmiem) un neizgriež vainagu kopšanas laikā. Sākumā bojājumi veidojas kā nelieli, izmainītas nokrāsas iegrimumi mizā, kas ar plaisu atdalīti no veselās mizas. Bojātās mizas ieplīsumos vasarā izveidojas dzeltenīgas, gaišas konīdiju kopas, no tām slimības ierosinātāji (konīdijas) ar lietus pilieniem un vēju izplatās tālāk. Brūces gadu no gada paplašinās. Slimības bojājumi ir neregulāras formas laukumi ar vaļņveida kreveļaini grumbuļainām, ieapaļām malām. Bojājumi visvairāk paplašinās uz sāniem un beidzot var aptvert visu stumbru. Bojātā miza saplaisā, un spraugās veidojas vēža izraisītājas sēnes peritēciji – ļoti sīki, koši sarkani lodveida augļķermeņi, mitrā, lietainā laikā tie izsviež infekcijas ierosinātāju – asku sporas, kas ar vēju var aizlidot vairāku simtu metru attālumā. Pēdējo izplatīšanās sākas agri pavasarī un var turpināties līdz pat salam.