Alotājmušas

Alotājmušas (latīņu: Liriomyza spp., Phytomyza spp.)

Sugas - pārsvarā Phytomyza un Liriomyza ģints sugas.
Vairošanās - pie 20°C temperatūras ik pēc 25 dienām izaug viena paaudze; viena mātīte izdēj 200-400 olas.
Barība - pieaugušiem insektiem – augu sula, kāpuriem – lapu audi.
Kaitējums – augu sulas izsūkšana, kāpuru izgrauztas ejas.
Apkarošana - līmslazdi, sistemāskie insekticīdi.
Apraksts. Alotājmušas pieder pie divspārņiem. Pasaulē ir vairāk nekā 3000 alotājmušu sugu, Vācijā ap 350 sugām. Vietējās alotājmušu sugas pieder pie lapu alotāju ģints. Vislielāko kaitējumu nodara no Amerikas ieceļojušās alotājmušu ģintis (Liriomyza), jo tās var uzbrukt dažāda veida augiem. Alotājmušas ir 1-2 mm lielas, pelēkmelnā krāsā ar dzelteniem raibumiem. Alotājmušu kāpuri izskatās līdzīgi mušu kāpuriem. Kultūraugiem bīstamās alotājmušas uzbrūk gan dārzeņiem, gan krāšņumaugiem. Alotājmušu mātītes dēj olas uz augu audiem. Viena mātīte var izdēt 200-400 olas. Pēc izšķilšanās no olām kāpuri izgraužas cauri lapu audiem. Jau pēc četrām dienām kāpurs ir attīstījies un sākas tā iekūņošanās, kas var notikt gan uz paša auga, gan uz zemes. Alotājmušas attīstības ilgums no olas līdz insektam ilgst aptuveni 25 dienas pie 20°C temperatūras. Alotājmušas parasti parādās vasaras mēnešos, jo tām patīk augstas gaisa temperatūras. Pieaugušas alotājmušas nodara kaitējumu augiem, sadurot augu un sūcot tā sulu. Alotājmušu kāpuri veido izgrauztas ejas skarto augu lapās. Pirmās alotājmušu uzbrukuma pazīmes ir izgrauzti caurumi lapu audos. Izgrauztās ejas rodas dažās dienās, un var novest pie auga lapu priekšlaicīgas dzeltēšanas un nokrišanas. Sagrauztās lapas palēnina auga augšanu, un stipri skarti augi var pat iznīkt. Iegādājoties augus, būtu jāpievērš uzmanība tam, lai augs būtu vesels. No insekticīdiem var izmantot tikai tādus, kam ir sistemātiska iedarbība. Ar līmslazdiem var kontrolēt situāciju, kā arī apkarot masu invāzijas rašanos.