Ievu-labību laputs (Ievu-auzu laputs)
Rhopalosiphum padi

Saimniekaugi – graudaugi, savvaļas graudzāles.
Starpsaimnieki – ievas, ābeles, plūmes, ķirši, vilkābeles u.c. lapukoki.
Bojājumi – laputu sūcienu rezultātā lapas sagriežas, dzeltē, graudi veidojas sīki. Izplata vīrusslimības.
Saimnieciskā nozīme – visizplatītākā un kaitīgākā labību laputu suga. Uzturas uz labību lapām, zaļajiem stiebriem, vārpām un citiem.
Bioloģija – Veģetācijas laikā attīstās vairākas paaudzes: pavasarī 2 vai 3 paaudzes attīstās uz ievām un citiem augiem, kur ziemo olas, un vēlāk 3 vai 4 paaudzes uz labībām vai savvaļas graudzālēm. Ievu – auzu laputs ir tipiska migrējoša laputs. Kāpuri izšķiļas un mitinās augu, starpsaimnieku, lapu apakšpusē, sūcienu rezultātā lapu malas saritinās uz leju. Jūnija beigās, jūlijā spārnotās laputis pārlido uz vasarāju labībām un savvaļas graudzālēm, kur sūc lapas. Septembrī spārnotās mātītes pārlido uz ziemošanas augiem un dzemdē kāpuru, kas attīstās par mātītēm, un tiek dētas olas uz ievu vai citu koku zariem.
Pārziemo – olas uz ievām un citiem starpsaimniekiem.
Veicina attīstību –silts un sauss laiks.
Dabīgie ienaidnieki –mārītes, ziedmušas un zeltactiņas.
Ierobežošana
- Optimāla agrotehnika,
- Ievu iznīcināšana lauku tuvumā,
- Insekticīdu lietošana nepieciešama, ja stiebrošanas laikā uz viena stiebra atrod 3-5 laputis vai to kāpurus un invadēts katrs trešais augs.