Priežu sprīžotājs

Priežu sprīžotājs (latīņu: Bupalus piniarius) 
Latvijas apstākļos, iespējams ir visbīstamākais priedes kaitēklis. Pēdējos gadu desmitos novērotas periodiskas šī kaitēkļa savairošanās ik pēc 10 gadiem. 1937.g. masu savairošanās aptvēra 80 ha., 1966.-67.g. - 500 ha, 1972.-76.g. - 670 ha, 1979.-83.g. - 4000 ha, 1989.-1992.g. -30000 ha, 1998.-1999. - 400 ha. Sprīžotāja skaita samazināšanai lietojas avioapstrādes: 1981.g. 1057 ha platībā, 1990. un 1991.g. 10964 ha platībā, bet 1998.g. 130 ha platībā. Priežu sprīžotājs ir monofāga suga. Normālos apstākļos tā saimniekaugs ir parastā priede - Pinus sylvestris, taču masu savairošanās gadījumos, kad kāpuriem nepietiek barības, tie var atskujot arī egles, kadiķus un var tikt bojāti pat virši. Tauriņi lido no maija beigām līdz jūlija vidum (1.att.), dienā, galvenokārt rīta stundās. Tēviņu lidošana sākas vairākas dienas pirms mātīšu lidošanas sākuma. Tēviņi un mātītes viegli atšķirami (2.att.). Mātītēm spārnu pamatkrāsa var būt no gaiši pelēkas līdz tumši brūnai. Tēviņiem pamatkrāsa parasti ir tumši brūna. 24 stundu laikā pēc mātīšu izkūņošanās notiek kopulācija un drīz pēc tam mātītes sāk dēt olas (3.att.). Olas tiek dētas klāsteros virknē pa 2-20 uz vienas skujas (4.att.). Vienas mātītes auglība ir apmēram 80-240 olas. 15-30 dienas pēc olu izdēšanas šķiļas jaunie kāpuri. I auguma kāpuri iegraužas skujās veidojot rievas (5.att). Nomainot ādu to barošanās veids mainās - tie grauž skujas vienu malu. Vienai 60 gadus vecai II bonitātes priedei visas skujas var iznīcināt apmēram 4000 kāpuri. Sprīžotājs barojas pārsvarā ar iepriekšējā gada skujām. Kāpuri normālos apstākļos 4-5 reizes maina ādu. Pieauguša kāpura garums (6.att.) ir līdz 30 mm. Septembra otrajā pusē, oktobrī pieaugušie kāpuri dodas zemsegā. Masu savairošanās laikā, kad kāpuriem trūkst barības tie turpina baroties arī novembrī un pat decembrī. Kaitēklim savairojoties koku defoliācija parasti tiek pamanīta vēlu rudenī, jo V auguma kāpuru barošanās ir ļoti intensīva. V auguma kāpuru kaitējums ir 3 reizes lielāks nekā 4 iepriekšējo augumu kaitējums kopā. Sekojoši, ir iespējams prognozēt defoliācijas apjomu no skuju paraugiem, kas ņemti augustā-septembrī. Zemsegā kāpurs iekūņojas un pārziemo kā kūniņa (7.att.). Kritisku kaitēkļa blīvums zemsedzē ir 6 veselas (neparazitētas) mātītes uz 1 m2. Stipri atskujotās audzēs vēl vairākus gadus turpinājās sekundāro kaitēkļu izraisīta koku kalšana.