Siltumnīcu baltblusiņa

Siltumnīcu baltblusiņa (latīņu: Trialeurodes vaporariorum)

Lielums - 1-2 mm gara, spārnu platums līdz 5 mm.
Vairošanās - vasarā katru dienu izdēj 4-7 olas; siltā laikā viena paaudze izaug 25 dienās.
Barība - augu sula.
Kaitējums - pleķainas vai novītušas lapas.
Apkarošana - līmslazdi, insekticīdi, puķupodu augu novietošana vēsā vietā.
Apraksts
Siltumnīcu baltblusiņa nav ne muša, ne kode, kā to varētu spriest pēc tās izskata. Siltumnīcu baltblusiņa pieder pie augutu (Sternorrhyncha) dzimtas. Siltumnīcu baltblusiņa ir 1-2 mm gara un pilnībā pārklāta ar baltu vasku. Miera stāvoklī, kad tās abi vienādas formas spārnu pāri ir salocīti kopā, siltumnīcu baltblusiņa izskatās līdzīga kodei. Siltumnīcu baltblusiņas spārnu platums sasniedz 5 mm. Siltumnīcu baltblusiņas parasti sēž uz lapu mīkstās apakšpuses, un, ja tās tiek iztraucētas, tās aizlido prom, lai atkal drīzumā nolaistos uz augu lapām. Siltumnīcu baltblusiņas spēj arī lēkāt. Siltumnīcu baltblusiņas nāk no Centrālamerikas, un mūsdienās tās ir izplatījušās pa visu pasauli. No istabas augiem visbiežāk siltumnīcu baltblusiņas nodara kaitējumu acālijām, pelargonijām, zilsniedzītēm, heliotropiem, fuksijām, pacilājām nefrolēpēm un arī orhidejām. Siltumnīcās, savukārt, pārsvarā tiek skarti gurķi, tomāti un salāti. Siltumnīcu baltblusiņu niecīgā izmēra (tikai 0,1 mm) oliņas ir bāli dzeltenā, vēlāk tumši brūnā krāsā, un tās tiek stingri piestiprinātas pie lapu audiem. No oliņām izšķīlušies kāpuri sākumā ir samērā kustīgi. Laika gaitā, nomainot ādu, tiem veidojas kājas un taustekļi, un tie pieņem mazkustīgu dzīvesveidu. Kāpuru ķermenis ir ovāli saplacināts, dzeltenzaļā krāsā un klāts ar vaska nogulsnēm. Kāpuri savas attīstības laikā izveido ar sariem klātu kokonu, no kura vēlāk izšķiļas jau spārnots insekts. Siltumnīcu baltblusiņu attīstības ilgums ir cieši atkarīgs no temperatūras. Pie 16°C temperatūras laika periods starp jaunām paaudzēm ir 60 dienas, bet pie 24°C temperatūras – tikai 25 dienas. Siltumnīcu baltblusiņa visās savas attīstības stadijās sūc lapu sulu, kā rezultātā lapas kļūst pleķainas un var nokalst.
Profesionāli kultivējot augus, siltumnīcu baltblusiņas tiek apkarotas ar insekticīdiem. Plaši tiek pielietoti līmslazdi, lai masveidā izķertu siltumnīcu baltblusiņas un apturētu to invāziju. Līmslazdi ir dzeltenā krāsā, jo dzeltenā krāsa pievilina siltumnīcu baltblusiņas.
Puķupodu augiem siltumnīcu baltblusiņas var izķert ar maziem līmslazdiem. Pie tam ir svarīgi līmslazdus uzlikt savlaicīgi pirms ir sākusies masu invāzija. Arī puķupodu augu regulāra novietošana vēsā vietā var mazināt siltumnīcu baltblusiņu invāziju.