Biešu muša

Biešu muša (latīņu: Pegomyia betae, Pegomya betae) 

Saimniekaugi – bietes, spinātus.
Bojājumi – kāpuri bojā biešu lapas, laukumveidīgi izgraužot parenhīmu. Augiem bīstamāki pirmās paaudzes bojājumi, kad augi vēl mazi. Bojātā lapas daļa sākumā kļūst gaišākas, bet vēlāk nobrūnē, sažūst. Jaunākie, stipri bojātie augi aiziet bojā.
Saimnieciskā nozīme – viens no nozīmīgākajiem biešu kaitēkļiem. Masveida savairošanās novērojama diezgan bieži. To sekmē vēss laiks un pastiprināts mitrums maijā.
Bioloģija - gadā attīstās 2-3 paaudzes. Pavasarī tiklīdz kļūst silts kāpuri iekūņojas, mušas izlido maijā. Mātītes dēj olas biešu un citu barības augu lapu apakšpusē. Pēc 4-5 dienām izšķiļas kāpuri, kas iegraužas lapu parenhīmā un pārtiek no parenhīmas audiem. Pēc 10-20 dienām kāpuri ir pieauguši un iekūņojas augsnes virskārtā līdz 5 cm dziļi. No kūniņām iznākušās mušas dēj olas u veidojas nākamās paaudzes. Otrās vai trešās paaudzes kāpuri ziemo.
Pārziemo – kāpuri pupārijos augsnē.
Dabiskie ienaidnieki – kāpurlapsenes, plēsīgās blaktis, zeltactiņas, trihogrammas.
Ierobežošana:
Augsekas ievērošana.
Augsnes dziļaršana rudenī.
Nezāļu iznīcināšana.
Agra sēja labi sagatavotā augsnē.
Augsnes irdināšana.
Insekticīdu lietošana.