Lielais priežu smecernieks
Hylobius abietis

Lielais priežu smecernieks (latīņu: Hylobius abietis) — smecernieku dzimtas (Curculionidae) suga. Sastopams kopā ar vidējo priežu smecernieku (H.pinastri) un lielo egļu smecernieku (H.piceus). Šo smecernieku pieaugušās vaboles papildbarošanās laikā apgrauž skujkoku mizu un ir postīgas skujkoku stādījumiem un paaugai. No radniecīgajiem un pēc izskata līdzīgajiem sveķotājsmecerniekiem atšķiras ar to, ka taustekļi piestiprināti smecera galā; ķerm. (gar. 8,2—16,5 mm) tumšbrūns vai sarkanbrūns, klāts ar paretām rūsgandzeltenām līdz rūsganām zvīņām, kas uz segspārniem veido 2—3 ne visai skaidras, pārtrauktas šķērsjoslas. Vecām vabolēm zvīņas ir noberztas. Segspārnu rievas visā gar. vienādi platas un dziļas un sastāv no taisnstūrainām bedrītēm. Priekškrūšu vairodziņš vairāk garš nekā plats un klāts ar sīkiem punktiņiem jeb bedrītēm. Rudenī, ziemā vai pavasarī cirsto skujkoku izcirtumos vaboles ielido papildus baroties, kopulēt un dēt IV b.—V sākumā. Mātītes ierokas zemē un 1—6 cm resnās saknēs izgrauž caurumiņus, kuros iedēj 1—2 olas 3—10 cm dziļumā. Kāpuri līdz 25 mm gari, balti ar brūnu galvas kapsulu, parādās VI. Tie saknēs grauž līdz 150 cm garas un līdz 9 mm platas ejas. Ziemo attīstības vietā. Nākamā gada VI b.—VII sāk. iekūņojas. Kūniņas stadija ilgst 12—22 dienas. Jaunās vaboles VII b. ir pieaugušas. Siltās vasarās tās atstāj attīstības vietas un līdz ziemošanas sāk. X izcirtumā ir stipri postīgas. Vecās vaboles izcirtumā var dzīvot 2—4 g., postīgākas ir pirmā gada pavasarī un vasarā. Kaitē priežu sausieņu izcirtumos, arī citu skujkoku izcirtumos un tiem piegulošās pl., var kaitēt arī citos meža tipos. Smecernieku skaits gk. atkarīgs no skujkoku ciršanas intensitātes. Olas un kāpurus iznīcina plēsīgie laupītājmušu (Asilidae) un samtmušu (Thereviidae) kāpuri, kā arī tumšie jātnieciņi Bracon brachycerus un B.hylobii. Vaboļu galv. ienaidnieki ir sīkie zīdītāji (sikspārņi, ciršļi, eži), putni (sīļi, zaļās vārnas, dzilnas, dzeņi), kā arī celmmušas (Laphria).