Kviešu cietā melnplauka

Kviešu cietā melnplauka (latīņu: Tilletia caries, Tilletia tritici)

Ierosina – sēnes (Tilletia caries).
Bojā – kviešus. 
Zudumi – potenciāli ļoti bīstama slimība. Raža samazinās, jo inficētajiem augiem graudu vietā izveidojas putojoša masa – melnplaukas sporas. Sporām piemīt ļoti nepatīkama smaka, jo sēnes sporas satur trimetilamīnu (atgādina sapuvušu siļķu smaku). Ar sporām piesārņotie graudi nav izmantojami ne pārtikai, ne lopbarībai.
Pazīmes novērojamas – piengatavības stadijas sākumā.
Simptomi – inficētās vārpas zilganzaļas, saglabā zaļo krāsu ilgāk, kā veselās, nedaudz „izspūrušas”. Inficēto graudu vietā pelēka, smirdīga masa, kas vēlāk, graudu gatavošanās laikā, izveidojas par irdenu melnu masu. Graudu nobriešanas laikā inficētās vārpas ir stāvas, tās nenoliecas, jo sporas ir vieglākas kā graudi. Parasti vairāk inficējas sāndzinumi. Sporas kulšanas laikā pielīp veselajiem graudiem. 
Veicina – visi apstākļi, kas kavē graudu dīgšanu. Graudu inficēšanās optimālā temperatūra 5-10°C. Ja augsnes temperatūra lielāka par 20°C, augsne pārmērīgi mitra - inficēšanās parasti nenotiek.
Saglabājas – uz graudiem.
Ierobežošana: 
* Agrotehniskie pasākumi. Ziemāju sēja jāveic salīdzinoši agrīnos termiņos, bet vasarāji vēlākos, kad augsne ir pietiekami silta. Optimāls sējas dziļums.
* Šķirnes izvēle.
* Sēklu kodināšana. Rūpīga sēklas materiāla tīrīšana pirms ķīmiskās apstrādes.
* Nepieļaut, ka veselie graudi saskaras ar virsmām (kombaini, transportlīdzekļi), kas bijuši kontaktā ar inficētiem graudiem.