Spradži

Phyllotreta spp.

Spradži (latīņu: Phyllotreta spp.)

Bioloģija. Invadē krustziežu dzimtas augus. Gadā attīstās 1 - 2 paaudzes. Spradži no ziemošanas vietām lien ārā, kad gaisa vidējā temperatūra paaugstinās virs +8 - 9°C. Vasaras rapša sējumos parādās pavasarī pēc rapša sējas, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra paaugstinās virs + 14oC un augi sākt dīgt. Lielākus bojājumus nodara, kad ir silts un sauss laiks. Rudenī ziemas rapša sējumos spradžus novēro samērā reti, jo parasti, pazeminoties gaisa temperatūrai, spradžiem iestājas diapauze (aiziet ziemot zem augu atliekām vai augsnes virskārtā).
Bojājumi. Īpaši sausā un siltā laikā, spradži savairojas masveidā. Vaboles izgrauž lapās sīkus piltuvveida iedobumus. Kāpuri alo lapās. Kaitēklis sevišķi kaitīgs vasaras rapša sējumos dīgstu attīstības stadijā. Pēc dīgstu parādīšanās, regulāri jāapseko sējumi, vispirms apskatot lauka malas, kā arī ejot laukam pa diagonāli.. Spradži Phyllotreta spp.. Foto: VAAD 8 Mehāniskie, bioloģiskie un agrotehniskie pasākumi kaitēkļa ierobežošanai. Kaitēkļa izplatību ierobežo iznīcinot krustziežu nezāles. Ķīmiskā augu aizsardzība. Atbilstošu insekticīdu, izvērtējot kaitēkļa invāziju, iespējams, var lietot vispirms tikai gar lauka malām, ja spradži sāk baroties no lauka malām.

Augu aizsardzības līdzekļi