Kartupeļu lapgrauzis

Leptinotarsa decemlineata

Kartupeļu lapgrauzis (latīņu: Leptinotarsa decemlineata) pieder pie Leptinotarsa ģints, lapgraužu dzimtas, vaboļu kārtas. Šo vaboli var noteikt gan pēc pieaugušajiem īpatņiem (imago), gan to kāpuriem. Vaboles ir līdz 12 mm garas, tām ir dzelteni spārni ar 10 melnām svītrām. Kāpuri ir līdz 16 mm gari, drukni, sarkani līdz oranždzelteni. Šo kukaini var atpazīt arī olu un kūniņas stadijā. Olas ir koši dzeltenas, aptuveni 1,7-1,8 mm garumā un 0,8 mm platumā. Parasti olas tiek dētas grupās. Kūniņas atrodas 2–5 cm dziļi augsnē, tām ir ovāla forma, tās ir oranžīgā krāsā. Kartupeļu lapgrauzis (tautā saukts arī par "Kolorado vaboli"') ievests un izplatījies Eiropā, dzimtene ir Amerika. Mūsdienās šī suga sastopama Ziemeļu puslodes subtropu un mērenajā klimatiskajā zonā. Vabole nodara būtisku kaitējumu kartupeļu audzētājiem, jo tā pārtiek no kartupeļu lakstiem. Ar kartupeļiem barojas gan pieaugušās vaboles, gan to kāpuri. Vaboles barojas arī ar citiem nakteņu dzimtas augu lakstiem (piemēram, tomātiem). Gadā attīstās 1 paaudze. Vaboles izlido pavasarī un uzmeklē dīgstošos kartupeļus, mātītes dēj olas lapu apakšpusē, grupās pa 30-40. Izšķīlušieskāpuri uzturas vienkopus un grauž kartupeļu lapas. Sevišķi intensīvi barojas trešā un ceturtā auguma kāpuri. Kāpuru attīstība ilgst 16-34 dienas, pēc tam tie ierokas augsnē iekūņoties un parasti augusta sākumā izkūņojas jaunās vaboles, kas turpina grauzt jau nobriedušās lapas. Attīstību veicina silts un sauss laiks. Ja trūkst barības, vaboles ierokas augsnē un optimāla mitruma apstākļos tur var palikt līdz diviem mēnešiem. Septembrī, kad laiks kļūst vēsāks, vabolēm augsnē iestājas diapauze, kas var turpināties līdz 3 gadiem. Vaboles augsnē pārziemo, parasti 30–35 cm dziļumā, bet pie nelabvēlīgiem apstākļiem var ziemot 1 m dziļumā.

Augu aizsardzības līdzekļi