Atraitnītes

Vijolīšu dzimtā Latvijā ietilpst lakstaugi ar nekārtniem ziediem. No vijolītēm (Viola) Latvijā atrasti 16 taksoni. Valsts aizsardzībā ir retās augstā (Viola elatior) un dumbrāja (Viola persicifolia) vijolīte.
Nelietot ilgstoši un lielās devās! Nedrīkst lietot glomerulonefrīta un hepatīta gadījumā!
Dārzos kultivē un pāriet savvaļā smaržīgā vijolīte (Viola odorata) – daudzgadīgs, 2,5 - 15 cm garš augs. Stublājs un lapu kāti visapkārt ar matiņiem. Ziedi tumši, reti gaiši violeti, smaržīgi. Zied IV, V. Sastop pļavās, krūmājos, lapkoku mežos, dārzu nomalēs.
Ar dzelteniem un dzeltenziliem ziediem zied tīruma vijolīte (Viola arvensis), trejkrāsu vijolīte (Viola tricolor) un jūrmalas vijolīte (Viola littoralis).
Tīruma un trejkrāsu vijolīte sastopama tīrumos, dārzos, ceļmalās, nezālienēs, sausās pļavās, mežu klajumos. Tie ir viengadīgi vai divgadīgi augi ar stāvu vai pacilu, līdz 40 cm garu, vienkāršu vai zarainu stublāju. Ziedi garos kātos. Trejkrāsu vijolītei vainags garāks nekā kauss, bet abas augšējās vainaglapas spilgti violeti zilas, zieda sānos bālganas, dzeltenīgas vai pelēkas. Apakšējā vainaglapa pie pamata dzeltena.
Tīruma vijolītei vainags mazliet garāks, tikpat garš vai īsāks par kausu. Vainaglapas gaiši dzeltenas, augšējās gaišākas vai mazliet violetas. Zied visu vasaru.
Baltijas jūras kāpās un Rīgas jūras līča dienviddaļā kāpu mežos reti sastopama jūrmalas vijolīte ar lielākiem ziediem.
Mitrās un purvainās vietās aug sūnāja vijolīte (Viola epipsila) un purva vijolīte (Viola palustris). Tām stublājs neveidojas, ir tikai rozetes lapas un ziedi. Sūnāja vijolītei lapu apakšpuse ar matiņiem, bet zieda piesis parasti saliecies. Purva vijolītei lapas ir kailas, bet zieda piesis taisns.
Valsts aizsardzībā ir retās augstā (Viola elatior) un dumbrāja (Viola persicifolia) vijolīte.
Trejkrāsu vijolīte atrodama dārzos, tīrumos, ceļmalās, nezālienēs, sausās pļavās un mežu klajumos. Ļoti līdzīga jūrmalas vijolītei (V. littoralis), kas dažreiz tiek aplūkota kā viena no trejkrāsu vijolītes pasugām. Taču Jūrmalas vijolīte sastopama reti, galvenokārt Kurzemē jūras piekrastes kāpās, tā ir daudzgadīgs augs ar garu, baltu sakneni un arī stublāja lapas tai ir šaurākas. 
Drogai ievāc auga ziedošās daļas un tās var uzglabāt 1 gadu.
Trejkrāsu vijolītes preparāti paātrina šlakvielu izdalīšanos no organisma. To lieto reimatisma, ādas saslimšanu, alerģiju un sāpošu locekļu gadījumā. Tāpat auga preparāti uzlabo perifēro asinsriti, apstādina kapilāro asiņošanu, noņem tūsku, nostiprina kaulus un uzlabo kalcija uzsūkšanos organismā. Trejkrāsu vijolīte uzlabo hormonālās, imūnās, centrālās un perifērās nervu sistēmas darbību, normalizē miegu un asinsspiedienu. Tējās lieto kā atkrēpošanas līdzekli.
Ārīgi tēju lieto pret skrofuloziem izsitumiem, arī bērniem, kuriem ir izsitumi uz galvas. Ar vijolīšu tēju apmazgā visa veida ādas izsitumus. Auga novārījumu pagatavo, ņemot 1 ēdamkaroti drogu un glāzi karsta ūdens. Dzer pa pusglāzei 3-4 reizes dienā. Ārstniecības kurss ilgst vairākas nedēļas.
Lietojot vijolītes daudz un lielās devās, rodas šķebināšana, vemšana, caureja, niezoši izsitumi. Vijolītes nedrīkst lietot glomerulonefrīta un hepatīta gadījumos.