Baltā puve

Baltā puve, rapša baltā puve (latīņu: Sclerotinia sclerotiorum)
Ierosina – sēnes (Sclerotinia sclerotiorum).
Bojā – ziemas un vasaras rapsi,krustziežu dzimtas augus, burkānus, zirņus, pupiņas u.c.
Turpmāk aprakstīta baltās puves attīstība rapsī.
Pazīmes rapsim novērojamas pēc ziedēšanas, vislabāk simptomi novērojami nogatavošanās periodā.
Zudumi – rodas ievērojami ražas zudumi, jo tiek bojāts stublājs, samazinās vai praktiski tiek pārtraukta iespēja uzņemt ūdeni un barības vielas, līdz ar to atmirst pāksteņi un netiek veidotas sēklas, vai tās ir sīkas, pilnīgi nobriedušas, sēklas ir ar zemu 1000 graudu masu.
Simptomi – auga augšējā daļā uz galvenajiem un sānu dzinumiem redzami sausi plankumi – bālgani ārējās malās, pelēcīgi centrālajā daļā , uz kuriem mitros laika apstākļos attīstās balta sēņotne. Plankumu attīstība sākas vietās, kur piestiprināts lapas kāts vai atiet sānzars, vēlāk tie izplatās abos virzienos. Virs inficētās vietas augi sakalst un dzeltē, kamēr veselie augi vēl ir zaļi. Stiebra iekšpusē veidojas apmēram 5 mm gari melni sklerociji, kuri ražas novākšanas laikā nonāk augsnē un nākamajās vasarās veido sporas. Slimības bojātais stiebrs viegli lūst. Saveldrētos sējumos inficētie augi labi redzami, jo stāv taisni.
Pārziemo – uz inficētajiem augiem, augu atliekām.
Veicina – silts, palielināts mitrums, bieži nokrišņi, paaugstināts slāpekļa mēslojums un sējumu biezība. Slimība attīstās, ja sakrīt sporu izlidošanas laiks ar rapša ziedēšanu.
Ierobežošana: 
- jāievēro augu maiņa (rapsi vienā un tajā pašā laukā var sēt pēc 4-5 gadiem);
- nepaaugstināts slāpekļa mēslojums;
- nezāļu apkarošana;
- slimības ierobežošana veģetācijas periodā ir iespējama, tikai lietojot fungicīdus profilaktiski.