Tīruma usne

Tīruma usne (latīņu: Cirsium arvense, Cirsium vulgare) ir daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 50–130 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Sakņu sistēma spēcīga, sakneņi ložņājoši. Stublājs stāvs, zaro, rievains, apakšdaļā kails, augšdaļā klāts ar tīmekļmatiņiem. Lapas iegarenas vai lancetiskas, parasti veselas, retāk plūksnaini daivainas (ga 5–12 cm, pl 1–5 cm). Plātnes apakšpuse gaišāka nekā virspuse. Lapas plūksnu (ja tādas ir) smaile vērsta lapas gala virzienā (nevis horizontāli vai lejup). Lapas mala dzeloņaini zobaina, gals smails, augšējās lapas sēdošas, apakšējās ar īsu kātu. Ziedu kurvīši pasīki (Ø ap 1 cm), skarveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā. Vīkala lapas ar tīmekļmatiņiem, gals ar īsu dzeloņsmaili. Ziedi (stobrziedi) gaišsārti vai violeti sārti (ga 1–1.5 cm), parasti viendzimuma. Kausmatiņi gari (ga 2–3 cm), pelēcīgi vai dzeltenīgi balti. Auglis – zaļganpelēks sēklenis. Zied no jūnija beigām līdz oktobrim. Pēc dzeloņainības un lieluma Latvijā nodalāmas 2 varietātes (daži autori tās traktē augstākā taksonomiskā rangā): C.a. var. arvense (syn. C. horridum (Wimm. et Grab.) Stank.) ar gari cieti dzeloņainām lapām, salīdzinoši intensīvākas krāsas purpurvioletiem ziediem, kā arī parasti mazāku augumu (ga līdz 75 cm). Šī varietāte dažreiz varētu šķist līdzīga asajam dadzim (C. vulgare). Otra varietāte C.a. var. mite Wimm. et Grab. sastopama daudz biežāk, tai raksturīgi īsāki un salīdzinoši mīkstāki dzeloņi, ziedi blāvāki, augumā lielāka (līdz 130 cm).