Īsstaru sīkgalvīte

Īsstaru sīkgalvīte, galinsoga, sīkziedu sīkgalvīte (latīņu: Galinsoga parviflora) vairojas galvenokārt no sēklām, viens augs veģetācijas periodā ražo 500-300 000 sēklu, kuras izplata vējš. Novērojams, ka iesakņojas arī noliekušās sānu stublāja apakšējās daļas, kā arī stublāja daļas, kas sējumu kopšanas laikā atrautas no mātesauga un daļēji apbērtas ar mitru augsni.Optimālā sēklu dīgšanas t° +16...30°C, tāpēc tā sējumos parādās vēlu, kad dārzs jau vairākas reizes izravēts vai ravēšanas sezona beigusies. Šajā laikā vairumā gadījumu galinsoga netraucē kultūraugu attīstību, tāpēc to bieži vien izraujam tikai ražas novākšanas laikā, kad nezāle paspējusi noziedēt un izveidot sēklas. Vairākos literatūras avotos ir atrodama informācija, ka galinsogas sēklām nav jāsasniedz pilnīga gatavība, lai tās varētu saglabāties un dīgt. Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā gadījumā mēs esam nodrošinājuši tālāku galinsogas pavairošanu. Tāpēc nozīmīgākie ierobežošanas pasākums – veikt ravēšanu un neļaut galinsogai uzziedēt! Sēklas dīgst augsnes virskārtā, bet ne dziļāk par 2 - 3 cm, tāpēc palīdzēs augsnes virskārtas apvēršana un rušināšana. Izmantot galinsogu kompostēšanai nav nepareizi, taču jāņem vērā, ka kompostkaudzē nonāk arī sēklas, tās dīgtspēju saglabā 3-5 gadus un ir iespēja dīgtspējīgām sēklām nonākt atpakaļ dārzā. Veicot citu nezāļu ierobežošanu ar herbicīdiem, daudzos gadījumos tiks ierobežota arī galinsoga, ja smidzināšanas brīdī tā būs sasniegusi attīstības fāzi, kāda ieteikta konkrēta līdzekļa lietojumā. Kamēr sēklas būs zemē, tikmēr nezāle dīgs, tāpēc ierobežošanas pasākumi droši vien būs nepieciešami vairākas sezonas pēc kārtas.